21. gadsimts nepieļauj tīras mākslas formas. Aktualitāte pieprasa sasaistīt deju ar spilgtu aktiermeistarību, gleznošanu ar emocionālu mūziku un industriāliem materiāliem, teātrī ienāk jaunākās tehnoloģiju iespējas... Korporatīvie pasākumi pāriet uz netradicionālām norises vietām un kļūst par emocionāliem stāstiem, kurā lūgtie viesi piedzīvo katarsi (ja vien svētku režisors ir spējis sasniegt virsuzdevumu)...
Svētku jomā korporatīvā „Izklaide” tīrā tās formā vairs nav interesanta. Laiks, kad lūgtie viesi ir pasīvi skatītāji un pasākums ir tikai „tematiska ballīte”, ir pagājis – šobrīd aktīva līdzdarbošanās ir viens no pamatnoteikumiem, lai pasākums kļūtu par instrumentu uzņēmuma vadības mērķu sasniegšanai. Instruments, kas nepārprotami strādā uz viesu emocionālo pasauli.
Darbs ar visām cilvēka maņām, ar plašu emocionālo spektru un pārdomātiem „mākslas instrumentiem” kas tiek lietoti, lai realizētu mērķi, izstāstītu stāstu ar sajūtām un sasniegtu vēlamo virsuzdevumu. Taču tam visam pamatā – loģisks, cilvēcīgs un inovatīvs svētku režisors, kurš ne tikai ir maksimālists savās idejās, bet arī labs sadarbības partneris uzņēmumam, ar to saprotot pilnvērtīgu nepieciešamības izvērtēšanu, iedziļināšanos un maksimālas darba spējas.
Ugunīgais vērša gads iestājies ar uguns degsmi optimizācijā, visos iespējamos veidos un jebkurā jomā. Protams, viens no vieglākajiem veidiem, kā izvairīties no līdzekļu tērēšanas – taupīt uz „izklaidi”, un tādējādi Jūsu uzņēmums saņem Gada Balvu nominācijā „Lielākā kļūda darbā ar savu darbinieku motivāciju”. Ikviens pārzina stāstu par Mazo princi un Lapsu. Lielisks piemērs – ilgus gadus uzņēmuma vadība pieradina pie ikgadēja pasākuma savus darbiniekus un tad – atņem to, kas lielāko daļu motivē visvairāk – pozitīvas emocijas.
Līdzekļu ieguldīšana pozitīvismā, pacilātā kopības sajūtā – mirklī ar stāstu un spēcīgu virsuzdevumu (sajūtām un pārdomām, kas emocionāli ietekmē pēc pasākuma) ir reti labs veids, kā sniegt motivāciju, iegūt lojalitāti, stāstīt par vērtībām un sasniegt emocionālu katarsi.. (spēcīgs pārdzīvojums, emocionāla kulminācija, stāsta rezultāts, pēc kura tiek izprasts virsuzdevums).
Korporatīvā „Izklaide” vairs nav pielīdzināma izklaides jēdzienam tā viestiešākajā izpratnē. Korporatīvā joma, kas sevī ietver iekšējās un ārējās komunikācijas pasākumus, ir pakļauta mākslas formai, kas risina mērķi un sasniedz uzdevumus. Mākslai, kas nav „priekšnesums pēc priekšnesuma”, bet viens veselums – stāsts, kuru izdzīvo, nevis noskatās…
Tādējādi pasākums kļūst par darba instrumentu tā uzņēmuma vadītāja rokās, kuram ir, ko stāstīt... un par darbu tā svētku režisora ikdienā, kurš prot stāstīt...